Bitcoin cenai sasniedzot jaunus augstumus, uzmanība tiek pievērsta tā gaidāmajai uz pusi samazināšanai jeb “halving” un tam un kā tas varētu ietkemēt Bitcoin cenu.
Bet kas tad īsti ir Bitcoin halving, un vai tam tiešām ir nozīme un ko varam sagaidīt?
Kas ir Bitcoin samazināšanās uz pusi?
Samazināšanās uz pusi ir Bitcoin pamatā esošās blokķēdes tehnoloģijas izmaiņas, kas paredzētas, lai samazinātu jaunu Bitcoin radīšanas ātrumu.
Bitcoin radītājs Satoši Nakamoto izstrādāja ierobežotu Bitcoin piedāvājumu – 21 miljonu žetonu. Nakamoto ierakstīja Bitcoin kodu samazināšanu uz pusi, un tas darbojas, samazinot ātrumu, kādā jauns Bitcoin tiek laists apgrozībā. Līdz šim ir izlaisti gandrīz 20 miljoni žetonu.
Kā notiek jaunu Bitcoin laišana apgrozībā?
Blokķēdes tehnoloģija ietver informācijas ierakstu izveidi, ko sauc par “blokiem”, kas tiek pievienoti ķēdei procesā, ko sauc par “ieguvi” (mining).
Kalnrači izmanto skaitļošanas jaudu, lai atrisinātu sarežģītas matemātiskas puzles, lai izveidotu blokķēdi un nopelnītu atlīdzības jaunu Bitcoin veidā.
Samazinot uz pusi, Bitcoin daudzums, kas pieejams kā balvas kalnračiem, tiek samazinātas arī uz pusi. Tas padara ieguvi mazāk rentablu un palēlina jaunu Bitcoin ražošanu.
Bitcoin samazināšanās uz pusi nav noteikts datums, bet tas notiks aprīļa beigās.
Blokķēde ir veidota tā, lai uz pusi samazināšanās notiktu ikreiz, kad ķēdei tiek pievienoti 210 000 bloki. Tas nozīmē, ka tas notiek aptuveni reizi čeros gados.
Kāda saistība Bitcoin “halving” ar Bitcoin cenu?
Daži Bitcoin entuziasti saka, ka Bitcoin trūkums piešķirs tam vērtību. Jo mazāks ir preces skaitu piedāvājums, tad, ja vias pārējās lietas ir vienādas, cenai vajadzētu pieaugt, kad cilvēki cenšas iegādāties vairāk.
Tāpēc daži analītiķi un tirgotāji uzskata, ka Bitcoin piedāvājuma samazināšanai vajadzētu paaugstināt cenu.
Citi apstrīd šo loģiku, norādot, ka jebkura ietekme jau būtu iekļauta pašreizējā cenā.
Arī Bitcoin piegāde tirgum lielā mērā ir atkarīga no kriptovalūtu ieguvējiem, taču nozare ir neskaidra, un datu par krājumiem un piegādem ir maz.
Ja kalnrači pārdos savas rezerves, tad varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz cenu.
Zināt, kas slēpjas aiz kriptovalūtu rallija ir grūti, jo īpaši tāpēc, ka salīdzinājumā ar citiem tirgiem ir daudz mazāka pārskatāmība par to, kurš un kāpēc pērk.
Visizplatītākais šī gada Bitcoin kāpuma iemesls ir ASV Vērtspapīru un biržu komisijas apstiprinātais Bitcoin ETF janvārī, kā arī cerības, ka centrālās bankas samazinās procentu likmes.
Iepriekšējie Bitcoin samazināšanās uz pusi notikumi
Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka iepriekšējie samazinājumi uz pusi būtu izraisījuši Bitcoin cenas kāpumu.
Tomēr tirgotāji un kalnrači ir izpētījuši iepriekšējos sadalīšanas periodus, lai mēģinātu sprast ietekmi uz Bitcoin cenu.
Kad pēdējā uz pusi samazināšanās notika 2020. gada 11. maijā, cena nākamajā nedēļā pieauga par aptuveni 12%.
Vēlāk, tajā pašā gadā Bitcoin piedzīvoja strauju cenas pieaugumu, taču tam bija daudz skaidrojumu, tostarp neregulēta monetārā politika un privātie investori, kas mājsēdes laikā tērēja naudu uz kriptovalūtām, un nnebija reālu pierādījumu tam, ka šī samazināšanās uz pusi bija aiz Bitcoin straujā cenas pieauguma.
Pirms 2020. gada samazināšanās uz pusi notika 2016. gada jūlijā. Arī pēc šī samazināšanās uz pusi notikuma Bitcoin pieauga aptuveni par 1,3% nākamajā nedēļā, bet pēc dažām nedēļām kritās.
Īsumā ir grūti skaidrot, vai kādā no šiem samazināšanās uz pusi notikumiem Bitcoin cena pieauga un tāpat arī šoreiz, ir grūti paredzēt, vai šī samzināšanās uz pusi ietekmēs Bitcoin cenu.
Kādi papildus faktori ietekmē Bitcoin cenu?
Papildus uz pusi samazināšanās notikumam, Bitcoin cenu ietekmē vēl daudzi citi faktori. Piemēram, globālā inflācija ir svarīgs elements, jo augsts inflācijas līmenis var mudināt investorus melēt alternatīvus aktīvus, piemēram, Bitcoin, lai saglabātu savu ieguldījumu vērtību.
Kriptovalūtu ieviešanai kopumā arī ir izšķiroša nozīme. Plašāka ieviešana izraisa pieprasījuma pieaugumu un iespējamo cenu pieaugumu.
Regulējumi ir arī viens no galvenajiem faktoriem, jo stingri noteikumi, iespējams, ierobežo tirdzniecību vai ieguldījumus Bitcoin, savukārt ne tik stingra normatīvā vide varētu veiciāt pieņemšanu un paaugstinātu cenu.
Pašreizējo ekonomikas tendenču kontekstā, ieiešana ilgtspējīgākas ekonomikas posmā un uzmanības pievēršana Bitcoin darījumu enerģijas patēriņam var būtiski ietekmēt.