Interesanti, ka Halovīns var būt noslēpumains laiks arī finanšu pasaulē. Vai esat kādreiz dzirdējuši par vērtspapīru un kriptovalūtu “Halovīna efektu”? Tas ir aizraujošs fenomens, kas liecina, ka pēc katra Halovīna (31. oktobra) šie tirgi mēdz uzrādīt vislabākos rezultātus līdz pat nākamā gada maijam.
Daži pat labprāt to apkopo ar trāpīgu frāzi: “Pārdod maijā un aiziet prom”, līdz atkal pienāk Halovīns. Izklausās pēc šausminošas mistikas, vai ne? Nedaudz iedziļināsimies šajā parādībā.
Halovīna stratēģija ir saistīta ar tirgus laika noteikšanu, kas ir pretrunā tradicionālajai “pērc un tur” stratēģijai. Tā mudina ieguldītājus no novembra līdz aprīlim pilnībā ieguldīt akcijās, bet no maija līdz oktobrim akcijās neinvestēt. Iespējams, tas izklausās pēc spoku stāsta, taču ir daži intriģējoši dati, kas to pamato.
Intriģējošs Halovīna stāsts
Šīs parādības pirmsākumi meklējami Apvienotajā Karalistē, kur turīgākais sabiedrības slānis vasaras laikā devās no trokšņainās Londonas uz saviem lauku īpašumiem. Šajā laikā viņi bieži vien atstāja savus ieguldījumu portfeļus bez uzmanības un atgriezās tirgos tikai septembrī. Ideja atteikties no akcijām maijā kļuva diezgan populāra, radot teicienu: “Pārdod maijā, aizbrauc, atgriezies, Sv. Legera diena”.
Jaunākos laikos pētnieki Svens Boumans un Bens Jakobsens analizēja akciju rādītājus no novembra līdz aprīlim un to nodēvēja par “Halovīna indikatoru”. Saskaņā ar viņu novērojumiem ieguldītāji, kas ievēro šo stratēģiju, pilnībā ieguldot vienā sešu mēnešu periodā un pārējos sešus mēnešus neieguldot tirgū, potenciāli varētu gūt lielāku gada peļņu, tikai ar pusi mazāku riska darījumu nekā ieguldītāji, kas investē visu gadu.
Tātad, vai tas patiešām darbojas? Vēsturiskie dati liecina, ka Halovīna stratēģija pēdējo 50 gadu laikā ir bijusi diezgan veiksmīga. Patiesībā piecu gadu periodā pārdošanas stratēģija maijā ir pārspējusi tirgu vairāk nekā 80 % gadījumos. Un, ja to piemēroja vairāk nekā desmit gadu laikā, tā bija veiksmīga vairāk nekā 90 % gadījumos. Šie skaitļi, šķiet, norāda, ka mēneši no novembra līdz aprīlim bieži vien dod lielāku kapitāla pieaugumu salīdzinājumā ar pārējo gada laiku.
Bet šeit viss kļūst noslēpumains: neviens nav spējis noteikt vienu, galīgu šīs anomālijas iemeslu. Daži spriež, ka tirgus likviditāti ietekmē investīciju profesionāļu vasaras atvaļinājumi, savukārt citi uzskata, ka sezonālās peļņas neatbilstību ietekmē ieguldītāju nevēlēšanās riskēt vasarā. Tomēr nav pilnībā skaidrs, vai šie faktori ir patiesais iemesls.
Halovīns un viņa efekts kriptovalūtu jomā
Šāda likumsakarība iepriekš ir novērota arī attiecībā uz Bitcoin un citām kriptovalūtām, taču tas nav stingrs nosacījums. Lai to atklātu, atliek tikai pārbaudīt pēdējo gadu kopējo kriptovalūtu tirgus kapitalizāciju ( mūsu gadījumā). No 2015. gada Halovīna līdz 2016. gada maijam viss tirgus palielinājās par vairāk nekā 55%. Tajā pašā laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam tirgus kapitalizācija palielinājās par vairāk nekā 177%.
Pēc tam no 2017. gada Halovīna līdz 2018. gada maijam tirgus atkal palielinājās par vairāk nekā 127%. No 2018. gada (lāču gads) līdz 2019. gadam tirgus vērtība samazinājās par 13 %, un no 2019. gada līdz 2020. gadam arī šajā pašā periodā tirgus vērtība samazinājās par 1,5 %. Halovīna efekts pilnā mērā atgriezās laikā no 2020. līdz 2021. gadam, kad pieaugums pārsniedza 457 %. Taču no 2021. gada novembra līdz 2022. gada aprīlim tirgus atkal samazinājās par 34 %.
Pēdējais “Halovīna periods” (no 2023. gada novembra līdz 2024. gada aprīlim) uzrādīja ievērojamu pieaugumu visā tirgū. Tomēr mēs nevaram teikt, ka šajā periodā (vai pirms tam) visas monētas palielināja savu cenu. Šo laiku var uzskatīt par labu laiku investīcijām, taču katrs projekts ir rūpīgi jāizpēta atsevišķi.
Secinājums
Jāatceras, ka kriptovalūtu tirgi ir ļoti svārstīgi un atkarīgi no dažādiem faktoriem, un pagātnes rezultāti negarantē nākotnes panākumus. Tāpēc, lai gan Halovīna efekts varētu būt interesanta tendence, ieguldījumu lēmumiem vienmēr ir ieteicams pieiet piesardzīgi un ar ilgtermiņa perspektīvu, īpaši tik strauji mainīgā tirgū.